|
Visā pasaulē atrodas naftas produktu krātuves, kuras satur sērskābi, kas ir naftas produktu pārstrādes procesu rezultāts, pielietojot sērskābes koncentrātu, galvenokārt smēreļļas ražošanā. Iespējas trūkuma dēļ tos novērst vai pārstrādāt, tā saucamie sērskābie gudroni un sērskābā darva visbiežāk tiek izgāzti atklātās krātuvēs ( sērskābā gudrona dīķos) dažreiz pat vairāk kā 100 000 t. lielā daudzuma. Melnā, darvas veidīgā viela sevī iekļauj lielu daļu polimerizētu ogļūdeņražu (sveķu), eļļu, sulfonskābi un sērskābi ( līdz 45% atkarībā no iepriekšējiem ražošanas procesiem.) Šīs izgāztuves rada lielu bīstamību apkārtējai videi. Atvērtie sērskābie gudronu dīķi rada bīstamību šādu iemeslu dēļ:
Sērskābo gudrona dīķu ekoloģiskai sanācijai CORVUS COMPANY bija izstrādātas un gatavas īstenošanai jaunas gudronu vākšanas un pārstrādes tehnoloģijas, kas ļautu tos izmantot kā kurināmo. Latvijas presē vairākkārt tika rakstīts par ekoloģisko bīstamību sērskābā gudrona uzglabāšanu Inčukalnā ( ziemeļu un dienvidu dīķi). Īpaši bīstams ir dienvidu dīķis kā atvērtais atmosfēras ietekmei un stratificēti pēc dziļuma slāņi. Dienvidu dīķis pēc platības aizņem 1,6 ha. Atkritumu apjoms ir apmēram 64 tūkstoši m³. Masas sadalījums slāņos: virszemes ūdens slānis, piesārņots ar vieglas frakcijas naftas produktiem, aizņem apmēram 16 tūkstošus m³, esošais vidējais slānis ( galvenokārt sērskābais gudrons) aizņem aptuveni 10 tūkst. m³ un pēdējais slānis – grunts sajaukums ar sērskābo gudronu aizņem aptuveni 13 tūkst m³. Šīs krātuves ir tik ļoti bīstamas, ka 1996. gadā ka bija panākta vienošanās par Inčukalna objekta iekļaušanu UNECE galveno objektu sarakstā, piesārņotu ķīmijas industrijai, kam nepieciešama sanācija Austrumu un centrālās Eiropas mērogā. Galvenā problēmā ezera likvidācijas procesā ir ezera komponentu neitralizācija, it īpaši sērskābā gudrona, kas ir tik agresīvs, ka pat sūkņu detaļas, kas ir ražotas no nerūsējošā tērauda, tiek iznīcinātas dažu mēnešu laikā. Otrā problēma ir nepieciešamība esošā gudrona slāņa pirmatnējā apstrāde, neietekmējot virszemes ūdens slāni. Lieta tajā ka, virszemes ūdens slānis veido nogulsnes, tāpēc tā izņemšana pirms esošā vidējā slāņa attīrīšanas ir nepraktiska, tā kā virszemes slānis veidosies no jauna. Pietam ūdens slānis vasaras sezonā daļēji aizsargā gudrona slāni neļaujot tam iztvaikot un tādējādi ierobežojot gaisa piesārņojumu apkārtnē. Mūsu kompānija kopš nodibināšanas dienas nodarbojas ar naftas produktu atkritumu vākšanu, to pārstrādi un utilizēto naftas produktu sagatavošanu, lai tos varētu izmantot kā kurināmo, kā arī ar naftas produktu tvertņu attīrīšanu. Šī pieredze ļāva izstrādāt sērskābā gudrona ( divu augšējo slāņu) neitralizācijas sistēmu dienvidu ezerā, ņemot vērā augstāk minētās problēmas.
|
